Argentīna
Pilns nosaukums: Argentīnas Republika
Galvaspilsēta: Buenosairesa
Naudas vienība: Argentīnas peso (ARS)
Iedzīvotāju skaits: 37 384 000
Platība: 2 736 000 kvadrātkilometri
« Atgriezties
Galvaspilsēta: Buenosairesa
Naudas vienība: Argentīnas peso (ARS)
Iedzīvotāju skaits: 37 384 000
Platība: 2 736 000 kvadrātkilometri
Ģeogrāfija: Argentīna atrodas tropu, subtropu un mērenajā joslā. Valsts rietumu malas ainavu veido Andu kalni, bet ziemeļrietumus – Centrālo Andu tuksnešainā daļa ar augtiem plato un ieplakām. Augstākā valsts un visa kontinenta virsotne - Akonkagva (6960m). Uz austrumiem no Andiem Argentīnas dienvidu daļu aizņem Patagonijas plato, vidusdaļu – Pampu grēdas un Prekordiljera, ziemeļaustrumus – Laplatas zemiene, ziemeļus – Granačko, rietumus – Upstarpa, dienvidus – Pampa.
Klimats: Argentīnas ziemeļu daļā valda kontinentālais tropu klimats, vidusdaļā – subtropu klimats, bet dienvidos – mērenais pustuksnešu klimats. Vasarā gaisa temperatūra vietām var sasniegt 40 grādus pēc Celsija. Stabila sniega sega vērojama tikai Andos, taču snigšana ir novērojama arī citviet.
Lielākās valsts upes – Parana, Paragvaja, Urugvaja, Pilkomajo, Riobermeho un Riosalado.
Lielākās Argentīnas pilsētas – Buenosairesa, Rosario, Kordova un Laplata.
Robežvalstis: Ziemeļos Argentīna robežojas ar Bolīviju un Paragvaju, ziemeļaustrumos – ar Brazīliju un Urugvaju, kā arī ar Čīli – rietumos un dienvidos.
Administratīvais iedalījums: Argentīna iedalās 33 provincēs un vienā autonomā pilsētā – Buenosairesā. Strīdus ābols starp Argentīnu un Lielbritāniju ir Folklendu salas. Provinces sīkāk iedalās departamentos.
Etniskais sastāvs: Argentīna kopā ar citām jaunapgūtām teritorijām (Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi) tiek uzskatīta par imigrantu valsti un dažādu tautību saplūšanas punktu. Vairums argentīniešu ir 19. – 20. gadsimta eiropiešu ieceļotāju pēcnācēji, kas pamatā nākuši no Spānijas un Itālijas. Pēdējie pētījumi liecina, ka tikai 2% iedzīvotāju sevi pieskaita pie pirmiedzīvotājiem.
Klimats: Argentīnas ziemeļu daļā valda kontinentālais tropu klimats, vidusdaļā – subtropu klimats, bet dienvidos – mērenais pustuksnešu klimats. Vasarā gaisa temperatūra vietām var sasniegt 40 grādus pēc Celsija. Stabila sniega sega vērojama tikai Andos, taču snigšana ir novērojama arī citviet.
Lielākās valsts upes – Parana, Paragvaja, Urugvaja, Pilkomajo, Riobermeho un Riosalado.
Lielākās Argentīnas pilsētas – Buenosairesa, Rosario, Kordova un Laplata.
Robežvalstis: Ziemeļos Argentīna robežojas ar Bolīviju un Paragvaju, ziemeļaustrumos – ar Brazīliju un Urugvaju, kā arī ar Čīli – rietumos un dienvidos.
Administratīvais iedalījums: Argentīna iedalās 33 provincēs un vienā autonomā pilsētā – Buenosairesā. Strīdus ābols starp Argentīnu un Lielbritāniju ir Folklendu salas. Provinces sīkāk iedalās departamentos.
Etniskais sastāvs: Argentīna kopā ar citām jaunapgūtām teritorijām (Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi) tiek uzskatīta par imigrantu valsti un dažādu tautību saplūšanas punktu. Vairums argentīniešu ir 19. – 20. gadsimta eiropiešu ieceļotāju pēcnācēji, kas pamatā nākuši no Spānijas un Itālijas. Pēdējie pētījumi liecina, ka tikai 2% iedzīvotāju sevi pieskaita pie pirmiedzīvotājiem.
« Atgriezties
