Nīderlandes vēsture
Cilvēki dzīvoja Nīderlandes teritorijā jau neolītā. Sākumā šeit mājoja ķelti, bet pēc tam ienāca arī ģermāņu ciltis. 5. gadsimtā teritorija tika iekļauta Franku valstī, no 870. gada ietilpa Austrumfranku karalistē, bet no 925. gada - Svētajā Romas impērijā.
11. gadsimtā Nīderlandes teritorijā izveidojās feodālas valstiņas. 12. gadsimtā sākās pilsētu attīstība, radās pirmās cunftes. No valstiņām visstiprākā bija Holande, kas pakļāva arī daudzas pārējās. 1433. gadā vispirms Holandi, bet pēc tam lielāko daļu mūsdienu Nīderlandes teritorijas pakļāva Burgundija.
1648. gadā Spānijas karalis Filips VI atzina Holandes neatkarību un līdz ar to šī valsts, kuru veidoja vairākas provinces, pastāvēja līdz pat 1795. gadam. Daudzi vēsturnieki uzskata Nīderlandi par pirmo kapitālistisko valsti pasaulē, jo tai bija ļoti izcili attīstīta tirdzniecība, kā arī pirmās biržas, apdrošināšanas kompānijas u.t.t.
No 1795. gada līdz 1815. gadam Nīderlandi tieši kontrolēja Francija. Kad Napoleonu sakāva pie Leipcigas, Nīderlande pasludināja sevi par neatkarīgu valsti un 1815. gada Vīnes kongress pasludināja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, kurā ietilpa arī Beļģija.
19. gadsimtā valstī notika straujš industrializācijas process.
Daudzi vēsturnieki neatzīst holandiešu dalību I Pasaules karā, jo tā ieturēja neitralitāti. Tiesa, pēdējā laikā šis viedoklis sāk mainīties, jo valsts tomēr netiešā veidā ietekmēja kara procesus.
Arī II Pasaules karā tika ieņemta līdzīga pozīcija, taču daudzos procesos dalība tomēr tika ņemta.
Pēc kara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā, kā arī bija 12 NATO dibinātāju vidū un stāvēja pie ES šūpuļa.
11. gadsimtā Nīderlandes teritorijā izveidojās feodālas valstiņas. 12. gadsimtā sākās pilsētu attīstība, radās pirmās cunftes. No valstiņām visstiprākā bija Holande, kas pakļāva arī daudzas pārējās. 1433. gadā vispirms Holandi, bet pēc tam lielāko daļu mūsdienu Nīderlandes teritorijas pakļāva Burgundija.
1648. gadā Spānijas karalis Filips VI atzina Holandes neatkarību un līdz ar to šī valsts, kuru veidoja vairākas provinces, pastāvēja līdz pat 1795. gadam. Daudzi vēsturnieki uzskata Nīderlandi par pirmo kapitālistisko valsti pasaulē, jo tai bija ļoti izcili attīstīta tirdzniecība, kā arī pirmās biržas, apdrošināšanas kompānijas u.t.t.
No 1795. gada līdz 1815. gadam Nīderlandi tieši kontrolēja Francija. Kad Napoleonu sakāva pie Leipcigas, Nīderlande pasludināja sevi par neatkarīgu valsti un 1815. gada Vīnes kongress pasludināja Nīderlandes Apvienoto Karalisti, kurā ietilpa arī Beļģija.
19. gadsimtā valstī notika straujš industrializācijas process.
Daudzi vēsturnieki neatzīst holandiešu dalību I Pasaules karā, jo tā ieturēja neitralitāti. Tiesa, pēdējā laikā šis viedoklis sāk mainīties, jo valsts tomēr netiešā veidā ietekmēja kara procesus.
Arī II Pasaules karā tika ieņemta līdzīga pozīcija, taču daudzos procesos dalība tomēr tika ņemta.
Pēc kara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā, kā arī bija 12 NATO dibinātāju vidū un stāvēja pie ES šūpuļa.
« Atgriezties
