Sāremā

Sāmsala jeb Sāremā

(igauņu val. - Saaremaa) ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā. Tā atrodas Rietumigaunijas arhipelāgā, uz dienvidiem no Hījumā salas. Blakus, austrumos atrodas Muhu sala, bet dienvidos no Latvijas to šķir Irbes šaurums. Sāmsala ir galvenā sala, kas ietilpst Sāres apriņķī.

Sāmsalā dzīvo aptuveni 36 960 iedzīvotāju, tās lielākā pilsēta ir Kuresāre.

Ģeogrāfija.

Salas krasta līnijas garums - ap 1 300 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers - Sūrlahts. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4 000 gadiem izveidojušies meteorītu krāteri, tai skaitā izcils dabas piemineklis - Kāli meteorīta krāteris.

Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam salai raksturīga augsta sugu daudzveidība tai skaitā 35 orhideju sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas endēmiem - augs Rhinanthus osiliensis, kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas Vilsandi nacionālais parks (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā - Vīdumē rezervāts.

Salā ir šādi ģeogrāfiski objekti:

• Kibasāres pussala - salas ziemeļaustrumos, vistuvāk Igaunijas pamatdaļai;
• Pammanas pussala - salas ziemeļos;
• Rietumsāmsalas augstiene - atrodas salas ziemeļrietumos;
• Serves pussala - dienvidos, vistuvāk Kurzemei;
• Vetas pussala - dienvidaustrumos;
• Tagameizas pussala - ziemeļrietumos.

Daži no Sāmsalas ciematiem un pilsētām:

• Kihelkonna
• Kuresāre - vienīgā pilsēta, ap 16 000 iedzīvotāju
• Leizi
• Orisāre - otra lielākā apdzīvotā vieta Sāmsalā
• Sēre - Serves pussalā
• Vēre

 Vēsture.

Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi. Senās skandināvu sāgās salu dēvē Eysysla, kas devis salai tās nosaukumu zviedru, vācu dāņu un latīņu valodās. Igaunijas pamatdaļu pretstatā salām igauņi dēvēja Suuremaa - "lielā zeme", senie skandināvi to tulkoja savā valodā kā Adalsysla.

Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un vikingiem, arī paši salinieki nereti devās vikingu gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa.

1227. gadā Sāmsalu ieņēma Livonijas ordenis, taču šeit saglabājās vietējo iedzīvotāju pretestība. Kad 1236. gadā Livonijas ordeni sakāva lietuvieši ("Saules kauja"), arī Sāmsalā sākās dumpis, kurš beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. 1270. gadā salu izpostīja lietuvieši un zemgaļi, kas uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku kaujā uz ledus pie Karūses. Kaujā krita arī ordeņa mestrs Otons Rodenšteins.

Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu - Sāmsalas-Vīkas bīskapija. 1560. gada 15. aprīlī bīskapiju un Sāmsalu pārdeva Dānijai. 1645. gadā Sāmsala tika nodota Zviedrijas pakļautībā un ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Sāmsala kļuva par Vidzemes guberņas daļu Krievijas impērijas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī vācu armija no Kurzemes pārcēlās pāri Irbes šaurumam ieņēma Igaunijas salas un turēja savā kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas impērijas. Otrā pasaules kara laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku.

Dabas un kultūras piminekļi.

• Kāli meteorīta krāteris - krāteris ar 110 metrus lielu diametru, izveidojies vēsturiskajā laikā - aptuveni pirms 4 000 gadiem.
• Karjas baznīca - 14. gadsimtā celta, maza baznīca ar greznu, autentisku interjeru
• Kuresāres viduslaiku pils - 1380. gadā celta labi nocietināta un labi saglabājusies pils
• Pangas klints - ap 22 metrus augsta kaļķakmens klints salas rietumu krastā.
• Undvas klints - klints salas ziemeļrietumos
• vējdzirnavas - salas kultūrainavu veido daudzas senatnīgas vējdzirnavas.